Art Law. Autortiesības

5. februāra vakarā “VV Foundation” uz sarunu aicināja mākslas entuziastus, māksliniekus un nozares speciālistus, lai meklētu atbildes uz virkni būtisku mākslinieku tiesību jautājumu, tostarp par autortiesībām, kas attiecināmas uz ikvienu mākslas nozari. Diskusijas gaitā tika ieskicēti vērā ņemami apstākļi ikviena mākslinieka interešu un tiesību aizsardzībai.

Jau 1971.gadā mākslas kurators, izdevējs, bibliogrāfs un kolekcionārs Sets Sīgelaubs (Seth Siegelaub) un advokāts Roberts Projanskis (Robert Projansky) kopīgiem spēkiem izveidoja “Mākslinieka aizsargāto tiesību līgumu” – dokumentu, kas aizsargātu ikkatra mākslinieka ekonomiskās intereses visdažādākajos, tostarp tālākpārdošanas, reproducēšanas un deponēšanas gadījumos. Līgums tika radīts viegli saprotamā valodā, tulkots un publicēts ārzemju izdevumos, kas nodrošina tā izmantošanu arī šodien. Mākslinieku interešu aizsardzības jautājumi, kurus advokāts Roberts Projanskis centās risināt jau 70. gados, ir aktuāli arī šodien. Un tieši tāpēc Latvijas mākslinieki ikdienas darbā arvien vēl sastopas ar problēmām, kas saistītas, piemēram, ar autortiesību juridiskajiem aspektiem, mākslas darbu pārdošanu, darbu izstādīšanu.

Diskusijas sākumā runājām par autortiesībām. Būtiski saprast, ka autortiesībām ir personisku un mantisku tiesību raksturs. Mantiskās jeb ekonomiskās tiesības saistītas ar pārdošanu un peļņas gūšanu no autora darba. Tās dod tiesības darbu reproducēt, un mākslinieks var nodot un atsavināt šīs tiesības trešajām pusēm. Savukārt personiskās autortiesības nozīmē to, ka māksliniekam (autoram) ir tiesības tikt atzītam par sava darba autoru, pieprasīt sava vārda vai pseidonīma norādīšanu darba un kopijās vai tieši pretēji – pieprasīt pseidonīma lietošanu vai anonimitāti. Tāpat autora personiskās tiesības ir aizliegt jebkādus sava darba pārveidojumus, kas ir pretēji mākslinieka gribai un interesēm. Personiskās tiesības autora dzīves laikā nevar pāriet citai personai. Jāpiezīmē, ka autortiesības aizsargā tikai idejas izpildījumu, bet ne pašu ideju.

Diskusijas turpmākajā daļā tika meklētas atbildes uz jautājumu, kā izvairīties no autortiesību pārkāpumiem un kā autoriem labāk rūpēties par savām tiesībām. Lai gan katrs gadījums ir unikāls, diskusiju gaitā identificējām vairākus padomus, kas varētu palīdzēt izvairīties no sarežģījumiem. Darbu pārdodot, ir nepieciešams rakstisks līgums, kura saturs top abpusēju pārrunu rezultātā. Sarežģījumu gadījumos par pierādījumu var noderēt arī vienošanās e-pastā. Līguma tekstā precīzi jānorāda vismaz tas, kas tiek pārdots, par kādu summu ir darījums un kādas mantiskās tiesības mākslinieks atsavina, ja atsavina. Šaubu gadījumā būs uzskatāms, ka mantiskās tiesības nav nodotas. Tas nozīmē, ka, nepastāvot skaidrai vienošanās, pircējs nedrīkstēs, piemēram, reproducēt autora darbu digitāli un pārdot tā digitālās reprodukcijas.

Mākslas darbu pārdodot, jāpievieno arī autentifikācijas sertifikāts, kas ir mākslinieka parakstīts dokuments, kurā norādīts autora vārds, uzvārds, darba nosaukums, radīšanas gads, izmantotā tehnika un darba attēls. Līdzīgi nepieciešams dokumentēt arī mākslas darba izcelsmes ceļu. Gadījumos, kad mākslas darbs nonāk jau pie trešā vai ceturtā īpašnieka, noderīgs var būt gan līgums starp pirmo pārdevēju un pircēju, gan izstāžu saraksts, kurās darbs ticis eksponēts, gan recenzijas, katalogi u.c. veida izcelsmes gaitu raksturojoša informācija. Šādi paskaidrojošie dokumenti vairo mākslas darba vērtību un var palīdzēt arī aizsargāt autora autortiesības.

Mantisko attiecību tālāknodošanas gadījumā ir iespējams par to paredzēt atlīdzību. Piemēram, ja pircējs plāno reproducēt darbu uz suvenīriem, tad puses par var līguma tekstā iekļaut punktu, kas uzliek par pienākumu maksāt autoram procentus no suvenīru pārdošanā gūtajiem ienākumiem. Savukārt gadījumos, kad pēc pirmās atsavināšanas vizuālās mākslas oriģināldarbs tiek pārdots publiskā izsolē, autoram ir tiesības saņemt atlīdzību no tālākpārdošanas cenas.

Māksliniekam var būt arī ieteicams uzticēt darba atsavināšanu kādai trešajai pusei, kurai nav radies subjektīvs priekšstats par mākslas darba vērtību. Tas ir gluži saprotami, jo mākslinieks darba radīšanā iegulda daudz radošās enerģijas un mīlestības, tāpēc var būt grūti paraudzīties uz mākslas darbu un tā vērtību objektīvi. Trešā puse arī var būt neitrālākā pozīcijā, lai uzstātu uz rakstiskas vienošanās noslēgšanu.

Sarunas gaitā tika rastas atbildes uz daudziem interesējošiem jautājumiem, kas skar autortiesības, līgumus un mākslinieku intereses. Diskusijas dalībnieki ir vienisprātis, ka Latvijas tiesībās nepieciešams pievērst lielāku uzmanību ar autortiesībām saistītajām aktuālajām problēmām, jo arvien ir daudz neskaidru jautājumu un maz noderīgu publikāciju.

Citi jaunumi