“Nosaukuma nav – šķiet, ka varētu būt un varētu arī nebūt. Man nebūtu nekas pret, ja būtu, – tiklīdz parādīsies, pateikšu Jums, ja vēlaties zināt.
Paņemšu līdzi gandrīz visu, kas varētu noderēt:
1. Jūras somu ar visu nepieciešamo.
2. Kādas 4 smagas grāmatas, lai būtu iespēja izvēlēties, ko palasīt brīvbrīdī.
3. Linoleja kaudzi: lielāko un mazāko, skrandas ar’ jāieķer.
4. Koka gabalus, kuriem piešķirti konkrēti izmēri, atgriezumu maiss arī, ja nu noder.
5. Par enkuru negribas domāt, vai arī jāaizņemas, vai pa ceļam kas jāpiemeklē.
6. Vecais resnais striķis, kāds jauns un tievāks pa ceļam jāieķer.
7. Un papīra kaudzi. Vispār jau gribējās audeklu, bet tas aizvien iesūc visu krāsu iekšā kā negausis, bet kā par spīti to krāsas slāni gribas treknu. Papīrs arī uzvedas tik nepaklausīgi šajā slapjajā laikā – lai saņemas. Izdomāju, ka printēšu darbus pa ceļam sausajās vietās, jo mums šeit nepārstāj līt. Un apnicis gaidīt, kamēr asfalts apžūst. Vajadzēja izvēlēties akvareļu papīru – tik slapjš ir pie mums.
8. Un tad pāris uzpūšamie, jo tas būs par jūru – kad tu dzirdi neko un redzi krāsainus pleķus.
Tiekamies Pāvilostā! Ja nebūs nāvīgas vētras, varētu aizdreifēt ar linoleja plostu pie jums – ceru, ka paspēšu laikā. Kaltus arī jāieķer līdzi, bet ne visus – ja nu tas plosts nepeld tā, kā esmu to iztēlojusies.”
HZP
